Zemkopības ministrijas speciālisti 2025. gada nogalē pabeidza vispusīgu analīzi par valstiski svarīgu lēmumu, kas tika pieņemts 2023. gada decembrī. Izvērtējumā secināts, ka valdības izšķiršanās par koksnes tirgus stabilizācijas pasākumiem ir bijis kritisks pagrieziena punkts, kas ne tikai pasargāja Latvijas meža nozari no krīzes, bet arī ienesa valsts kasē par 52 miljoniem eiro vairāk, nekā sākotnēji plānots.
Finansiālais ieguvums: dividenžu apjoms dubultojas
Viens no spilgtākajiem efektivitātes rādītājiem ir AS “Latvijas valsts meži” (LVM) iemaksas valsts budžetā. Plānojot 2024. gada budžetu, tika prognozēts, ka LVM dividendēs ieskaitīs aptuveni 58,5 miljonus eiro. Tomēr, pateicoties ieviestajam stabilizācijas mehānismam, valsts budžetā nonāca 111 miljoni eiro.
Šis pieaugums par vairāk nekā 52 miljoniem eiro tiešā veidā apliecina, ka koksnes tirgus sakārtošana un adekvātas cenas nodrošināšana ir bijusi ekonomiski pamatota. Ja valdība būtu izvēlējusies pasivitāti, iepriekš spēkā esošās neadekvātās cenas būtu dramatiski samazinājušas uzņēmuma peļņu un attiecīgi arī valsts ieņēmumus.
Nozares glābšana no masveida bankrotiem un bezdarba
Stabilizācijas lēmums nebija tikai “cipari uz papīra”; tas kalpoja kā drošības spilvens tūkstošiem strādājošo. Bez valdības intervences koksnes cenas LVM līgumos neatbilstu reālajai situācijai globālajā tirgū, kas novestu pie:
Līgumu laušanas: Uzņēmumi nespētu izpildīt finansiālās saistības pie neadekvātām izejmateriālu izmaksām.
Konkurētspējas zuduma: Latvijas kokrūpnieki zaudētu savas pozīcijas starptautiskajā eksporta tirgū.
Sociālā sloga pieauguma: Darbības pārtraukšana nozīmētu darbinieku atlaišanu, kas savukārt palielinātu valsts izdevumus pabalstiem.
Investīciju plūsma kā garantija nākotnei
Lēmuma ietekme ir jūtama ne tikai īstermiņā, bet arī nozares modernizācijā. Kokapstrādes uzņēmumi, kas pārstrādā lielāko daļu Latvijas skujkoku zāģbaļķu, 2023. un 2024. gadā pamatlīdzekļos ieguldīja aptuveni 150 miljonus eiro.
Eksperti lēš, ka bez tirgus stabilizācijas šīs investīcijas saruktu par vismaz 70%. Investīciju trūkums izraisītu tehnoloģisko stagnāciju, vēl vairāk mazinot nodokļu ieņēmumus un apdraudot tūkstošiem darba vietu ne tikai mežsaimniecībā, bet arī transporta, loģistikas un enerģētikas sektoros.
Trīs melnie scenāriji: ko mēs zaudētu bezdarbības gadījumā
Analīzē izdalītas trīs negatīvās prognozes, kas būtu piepildījušās, ja tirgus stabilizācija netiktu veikta:
1. Inerciālais scenārijs (Optimistiski pesimistiskais)
Ja nodarbinātība turpinātu kristies par 7% gadā, valsts budžets nodokļu neieņemšanas un pabalstu izmaksas dēļ divu gadu laikā zaudētu ap 15 miljoniem eiro.
2. Vidējo prognožu scenārijs (Reālistiski pesimistiskais)
Samazinoties nodarbinātībai par 21%, valsts kasei tiktu secen aptuveni 30 miljoni eiro. Tas ietvertu gan neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan sociālās iemaksas.
3. Krīzes scenārijs (Negatīvākā prognoze)
Pie masveida uzņēmumu slēgšanas un 39% darbinieku atlaišanas, kopējais negatīvais efekts uz valsts budžetu sasniegtu 50 miljonus eiro. Šāds pavērsiens nozīmētu ne tikai finanšu katastrofu, bet arī smagu sociālo krīzi reģionos, kur meža nozare ir galvenais darba devējs.
Zemkopības ministrijas ziņojums skaidri parāda, ka rīcība 2023. gada nogalē ir bijusi izšķiroša. Tā nodrošināja vienlīdzīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem un novērsa “domino efektu”, kurā vienas nozares problēmas sagrautu vairākus saistītos ekonomikas posmus.
